Baltijas reģions Osvaldam Špengleram nav svešs jau ilgi pirms 1924. gada brauciena pa Baltijas jūras valstīm: Studējot Hallē, Špenglera draugu lokā ir studentes no Tallinas; sākoties I Pasaules karam, viņa māsas vīrs Frics Konhards neilgu laiku tūlīt pēc iesaukšanās armijā dien Rīgā (vēlāk, kara beigās, viņš krīt Rietumu frontē).
- gada oktobra beigās Špenglers dodas sešu nedēļu garā Baltijas ceļojumā. Kultūru liktenis ir centrālā viņa priekšlasījumu tēma. 1924. gada 30. oktobrī Špenglers runā Lundā par “Lielo kultūru sākotni”, dienu vēlāk turpat – par “Valodas vēsturi un domāšanas attīstības
- vēsturi”. Seko uzstāšanās Stokholmā, Turku un Helsinkos (Anton M. Koktanek, Oswald Spengler in seiner Zeit. München: Verlag C. H. Beck, 1968, 369-370). Skandināvijā viņa priekšlasījumi un personība izpelnās daudz atzinības, taču izskan arī kritiskas balsis. Sarunās un intervijās Špenglers uzsver savu vēsturnieka un politiķa aicinājumu. Viņš plāno atgriezties reģionā, tomēr iecerētais jaunais ceļojums pa Ziemeļvalstīm izpaliek.
Baltijas jūras zemju priekšlasījumu ciklu Špenglers noslēdz Igaunijā un Latvijā. Priekšlasījumi Tallinas un Rīgas Melngalvju namos lielu ievērību gūst tieši vācbaltiešu aprindās, kuru politiskā un sociālā situācija ģenerē jautājumus par Eiropas nākotnes perspektīvām Vācijas politikas kontekstā. Savu viesošanos līdz šim publicētajā sarakstē (Briefe. 1913-1936. In Zusammenarbeit mit Manfred Schröter hrsg. von Anton Mirko Koktanek. München: Verlag C. H. Beck, 1963) Špenglers ir komentējis ļoti nedaudz. 1925. gada 9. janvāra vēstulē uzņēmējam un politiķim Roderiham Šlubaham Špenglers raksta: “”Diemžēl Jūsu oktobra vēstule šķiet ir gājusi zudībā. Ja ne tā, tad varbūt mēs būtu vienojušies par kādu dienu, kurā, atgriežoties no Rīgas un Tallinas, es varētu Jūs apciemot. Jo ir daudz lietu, par kurām vēlētos ar Jums parunāt”, bet 1924. gada 13. decembra vēstulē Frīdriha Nīčes māsai Elizabetei Fersterei-Nīčei Špenglers raksta: “Dārgā draudzene, tagad esmu atkal atgriezies no ceļojuma pa Baltijas jūras zemēm (…) Ziemassvētku laikā būšu Blankenburgā un atceļā uz neilgu laiku varu piestāt Veimārā, ja esat ar mieru. Es vēl gribēju teikt, ka ceļojuma laikā esmu izlasījis visus topošā Nīčes tekstus un atkal no jauna izjutis milzīgu aizkustinājumu. Kaut kas tāds sevis pārzināšanas jomā vācu literatūrā vēl nav ticis demonstrēts!”. HI arhīva materiāli ļauj izveidot daudz detalizētāku Špenglera vizītes Rīgā ainu. Tie atklāj laikmeta kontekstu, ļauj sīkāk ieskicēt tā laika intelektuāļu portretus un cerības.