1927.gada 4. decembrī bijušais Herdera Biedrības Rīgā priekšsēdētājs jurists Pauls Ernsts Emīls fon Sokolovskis (1860-1934) nosūta Osvaldam Špengleram vēstuli, kurā pievēršas tā laika politiskajai situācijai Baltijas reģionā. Šī vēstule cita starpā ir liecība tam, ka Špenglera sakari ar Rīgu un Latviju nepārtrūkst arī pēc viņa 1924. gada vizītes.Fon Sokolovska garās vēstulēs ievadā teikts: “Diemžēl es nesatiku Jūs personiski , lai gan ļoti vēlējos pirms aizbraukšanas no Minhenes Jūs silti pasveicināt un arī ieteikt Jums manu draugu un novadnieku brīvkungu Eduardu fon Štēkelbergu-Zutlemu, kurš vēlētos ar Jums pārrunāt dažus Baltijas jautājumus. Abi Jums pazīstamie tumšie vīri, Kesters [Vācijas vēstnieks, Ārlietu ministrijas padomnieks] un Šīmanis [vācbaltiešu politiķis un kultūras darbinieks], kopā ar sociāldemokrātiem, kuri nu Latvijā tikuši pie airiem, ir panākuši tirdzniecības līgumu ar sovjetiem un tādējādi mūsu atbrīvoto zemi atkal nodevuši komunistiem un viņu tirdzniecības faktorijām.” Vēstules noslēgumā fon Sokolovskis uzsver: “Atvainojiet par manām ekspektācijām, taču kā savas zemes patriotu mani māc lielas bažas. Jūs skaidri redzat šo problēmu nozīmi un labi sapratīsiet mana nemiera cēloņus. Ja kāds tik ļoti kā es sakņojas savā dzimtajā zemē, tad nav brīnums, ka viņš kļūst tik sensitīvs.” (Sk. Oswald Spengler, Briefe 1913-1936. In Zusammenarbeit mit Manfred Schröter herausgegeben von Anton M. Koktanek. München: Verlag C. H. Beck, 1963. 543.-545. lpp.).
P. fon Sokolovska vēstules kontekstu, O. Špenglera saistību ar Rīgu un Latviju, kā arī viņa skatījumu uz Baltijas reģiona vēsturi un politiskajām aktualitātēm paredzēts atsegt HeInRi pētnieciskās grupas dalībnieku publikācijā izdevumam “Forschungen zur Baltischen Geschichte” (2021/2022).