HI finansēšanas jautājumi bija Herdera Biedrības uzdevums. Biedrība arī tika dibināta (1921) kā HI pamats. Vilhelms Klumbergs meklēja finansējumu HI ne tikai Latvijā, bet arī Veimāras Republikā. Kādu daļu no tā piešķīra Vācijas Ārlietu ministrija, daļu nācās vākt, meklējot atbalstītājus un labvēlīgus gadījumus (Vācu Higiēnas muzeja izstādēs iekasētā nauda, Karla Ceisa fonda līdzekļi). Vācijas intelektuālās aprindas bija visai atvērtas HI darbības atbalstam: Vācijas augstskolas atzina HI studiju semestru vērtējumus, uz Rīgu devās Veimāras Republikas augstskolu docētāji. HI radās arī individuāli ziedotāji, kuru politiskais profils vērtējams kā nacionāli konservatīvs. HI vadība programatiski labprāt piesaistīja šādas ievirzes ziedotājus un mācībspēkus.
Kā redzams no HI korespondences, tad arī brīvdienu kursu sakarībā politiskās orientācijas jautājumiem bija sava loma un svars: Kurts Štafenhāgens HI uzdevumā apjautājas par A. Einšteina politiskajiem uzskatiem (LVVA, 4772/1/188s/55.r/v lpp.), P. fon Sokolovskis skar šīs nostādnes vēstulē E. Frenkelam (LVVA, 4772/1/188s/17. lpp.) un tām ir sava vieta V. Klumberga sarakstē (sk., piem. LVVA, 4772/2/13/44. lpp.). O. Špenglera, M. Heidegera u. c. filozofu uzaicināšana liecina par centieniem ne tikai redzēt Rīgā un HI tā laika ievērojamākos domātājus, bet arī prezentēt publikai noteiktu programatisku vēsti, pasauluzkatisku vīziju. Cits jautājums, protams, ir tas, vai paši uzaicinātie vienmēr varēja sevi atpazīt šajā profilā. Strīdi un diskusijas O. Špenglera vizītes sakarībā liecina, ka cīņa par pasauluzskatisko platformu vācbaltiešu vidū nebūt nebija jau izcīnīta un skaidra; drīzāk var runāt par turbulentu šīs cīņas procesu, kuram nebija lemts attīstīties līdz līdzsvarotam stāvoklim – Eiropas politiskās un ideoloģiskās vētras drīz ierāva HI līdzstrādniekus savos atvaros.