HI rektors Vilhelms Klumbergs bija tajās domās, ka HI ir jābūt par pilna spektra universitāti. Tai jākļūst par izcilas (un izcilākās) izglītības un pētniecības vietu Rīgā, Latvijā un Baltijā. Taču šim plānam nebija lemts īstenoties un ne jau tikai drīzo vēsturisko traģēdiju dēļ: jau Veimāras Republikas valdība neatbalstīja šādu ideju. Vācijas ārlietu ministrs norādīja, ka LU paralēlas universitātes radīšana Rīgā, kas pamatā orientēto uz vācu zinātni, būtu diplomātiski ļoti problemātisks solis. Vācijas valsts finansiālais atbalsts HI tāpēc nekad nebija domāts kā dotācija HI kā universitātes stratēģiskai attīstībai. Šādam plānam pat nebija vienota atbalsta vācbaltiešu vidū. Nebija vienotības par HI mērķiem izmantojamo ēku un īpašumu statusu. Ievērojamākā HI akadēmisko publikāciju sērija bija “Herdera Institūta un Herdera Biedrības Raksti” (Abhandlungen des Herderinstituts und der Herdergesellschaft”). HI pētnieciskā bāze un iespējas infrastruktūras aspektā bija centrālā ēka Elizabetes ielā 29, Meijas muiža pie Jelgavas un pētnieciskā stacija pie Kaņiera ezera netālu no Ķemeriem. Taču ar to nepietiktu, lai demonstrētu ievērojamu akadēmisko kapacitāti un rezultātus. HI kā universitātes ideja palika nerealizēta.